Par Aeroklubu

Par Aeroklubu

Biedrība „Latvijas Aeroklubs” ir Latvijas aviācijas sporta veidu federāciju apvienība

Latvijas Aerokluba juridiskais statuss atjaunots 1991. gada 2.martā Rīgā.

Par pirmo atjaunotā LAK prezidentu ievēlēts Kārlis  Plociņs.

2017.gada 25.martā par Latvijas Aerokluba Goda Prezidentu ievēlēts Kārlis Plociņš.

 

Kārļa Plociņa, bijušā LAK Prezidenta atmiņu vēstījums :
" - LAK dibināšanas/atjaunošanas konference, kas pieņēma/apstiprināja LAK statūtus notika 1991.gada. 2. martā (LAK reģistrēts Sporta Komitejā un 1993.g. Tieslietu Ministrija izveidoja sabiedrisko organizāciju reģistru, tapēc arī parādās 1993.gada 15. marts, un 2005.g. 10. maijā LAK tika pārreģistrēts LR UR biedrību un nodibinājumu reģistrā!);
-  LAK atjaunoja FAI aktīvā biedra statusu no 1992. gada 1. maija (aprīlī ar RAF mikroautobusu, ar Juri Spirinu pie stūres, devāmies uz Parīzi uz FAI izpildkomitejas (EB) sēdi, kurā es prezentēju LAK prasību).

Sporta aviācijas pirmsākumi Latvijā un Latvijas pirmais Aeroklubs

Par sporta aviācijas attīstības sākumu Latvijā uzskatāms laiks pēc Pirmā pasaules kara, kad bijušie latviešu lidotāji un aviācijas speciālisti no Krievijas bija atgriezušies dzimtenē, un pēc Latvijas kara aviācijas nodibināšanas (aviācijas grupu nodibina 1919.gada 7.jūnijā) sāka organizēt arī savu sporta aviāciju. Aviācijas virsnieku grupa – vltn. Frīdrihs Zute, ltn. Herberts Deprejs u.c. – 1920.gada 23.novembrī sasauca Latvijas Aerokluba dibināšanas sapulci, kurā ievēlēja Aerokluba pagaidu valdi šādā sastāvā: vltn. Jānis Lindbergs, Jānis Ozols, Voldemārs Jakubovs, Rūdolfs Drillis, Jānis Indāns, Pāvils Stūrāns, Eduards Tomsons un Sergejs Staprāns – visi aktīvi vai demobilizēti kara aviācijas pārstāvji (protokols Nr. 1, 1920.gada 26.novembris). Pagaidu valde pilnvaroja vltn. J.Ozolu iesniegt Rīgas apgabaltiesai pagaidu valdes izstrādātos Aerokluba statūtus, kas tika apstiprināti 1920.gada 15.decembrī. 1921.gad 5.janvārī notika pirmā Latvijas Aerokluba valdes sēde, kurā par valdes priekšsēdētāju ievēlēja vltn. Jāni Lindbergu, par viņa vietnieku – vltn. J.Ozolu un sekretātu V.Jakubovu, vienlaikus arī kasieris.

 

Citāts no Edvīna Brūveļa grāmatas “LATVIJAS AVIĀCIJAS VĒSTURE 1919 – 1940”

Latvijas Aeroklubs šodien

Latvijas Aerokluba darbības mērķi ir koordinēt Latvijā reģistrēto aviācijas sporta federāciju/biedrību darbību, pārstāvēt un īstenot to kopīgās intereses, pārstāvēt Latviju aktīvā biedra statusā Pasaules Aviācijas sporta federācijā -(FAI) popularizēt aviācijas sporta veidus, veidot labvēlīgu vidi tehnisko sporta veidu attīstībai, līdz ar to sekmējot inženiertehnisko zinību izplatību jaunatnes vidū; sakārtot aviācijas sporta un rekreācijas jomu valstī, sadarbojoties ar valsts institūcijām šīm jomas normatīvo aktu izstrādē.

Šodien Latvijas Aeroklubā ir desmit biedru, kuri pārstāv šādus aviācijas sporta veidus: planieru sports, dronu sports, gaisa baloni sports, gāzes balonu sports, lidmodeļu sports, izpletņlēkšanas sports, raķešu-kosmiskā modelisma sports, paraplānu sports, deltaplānu sports, ultraviego lidaparātu sports, helikopteru sports.

Ar iespējām nodarboties ar šiem sporta veidiem var iepazīties Latvijas Aerokluba biedru mājaslapās - https://www.aeroclub.lv/copy-of-informacija .